Dzīvesstils

9 NEATKLĀTAS BURVĪGAS PLUDMALES LATVIJĀ

Varam ne tikai priecāties par pasakaini skaisto Baltijas jūras piekrasti vairāk nekā 500 kilometru garumā, bet arī ar bagātīgo ainavu un pludmaļu dažādību. Katrs no mums var atrast savai gaumei piemērotāko liedagu. Latvijas piekrasti un pludmales varētu dēvēt par vienu no mūsu valsts bagātībām. Lielās piejūras pilsētas jau izsenis iecienījuši gan pašmāju atpūtnieki, gan tūristi no ārvalstīm, tā nodrošinot mūsu balto smilšu pludmaļu ļoti plašo atpazīstamību. Šoreiz pievērsīsimies, iespējams, ne tik zināmām Latvijas pludmaļu pērlēm, kas spēs pārsteigt ikvienu un, cerams, iezīmēt jaunus ceļamērķus bezrūpīgai vasaras baudīšanai tepat Latvijā!

Randu pļavas

Pie Latvijas ziemeļu robežas jūras krastā starp Ainažiem un Kuivižiem atrodas dabas liegums ‘’Randu pļavas’’ – nav ne liedaga, ne kāpu - tā ir vienīgā vieta mūsu valstī, kur jūra un pļavas satiekas, tās periodiski appludina paisuma ūdeņi, radot visai unikālu vidi, kur sastopamas gan saldūdenī, gan sālsūdenī mītošās dzīvnieku un augu sugas. Tā ir starptautiski atzīta retu putnu migrācijas un ligzdošanas vieta. Noteikti paņemiet līdzi binokli! Viegli pieejama pastaigu taka un putnu vērošanas skatu tornis paver lieliskas iespējas jauniem iespaidiem.

Vidzemes akmeņainā jūrmala

Vidzemes piekraste nav izņēmumus, - te atrodamas gandrīz visu iespējamo veidu pludmales, tomēr īpaši tā pazīstama ar akmeņaino jūrmalu. Vidzemes akmeņainā jūrmala ir iekļauta dabas liegumā un stiepjas 12 kilometru garumā starp Tūju un Vitrupi. Svarīgi piebilst, ka tā ir vienīgā vieta Baltijas jūrā, kur jūras krastā apskatāmi smilšakmens atsegumi. Bagāta ar dažāda lieluma laukakmeņiem, kas atnesti ledāja pārvietošanās rezultātā un sastopami dažādos lielumos un formās.

Veczemju klintis

Vidzemes akmeņainās jūrmalas pērle - Veczemju klintis. Vairāku simtu metru garumā apskatāmi iespaidīgi un krāšņi smilšakmens atsegumi, kas piešķir visai neraksturīgu ainavu. Pie baltām smilšu pludmalēm pieradušos pārsteigs brūni sarkanīgie un piesātinātie toņi. Nav noslēpums, ka tieši šo ainavu dēļ te uzņemtas tādas latviešu kinoklasikas filmas kā "Ilgais ceļš kāpās", "Zītaru dzimta", "Nakts bez putniem", u.c. Veczemju klintis ir iespējams ērti apmeklēt novietojot automašīnu maksas autostāvvietā, kā arī pārlaist nakti tuvumā esošajā kempingā vai viesu namos.

Baltā kāpa

Baltā kāpa ir vieta, kas visvairāk raksturo Saulkrastus. Tās nosaukums radies no baltajiem sacietējošo smilšu slāņiem, kas līdzinās smilšakmenim. Senatnē Baltā kāpa kalpoja kā orientieris vietējiem zvejniekiem. Kāpa ir apaugusi ar priežu mežu, bet no jūras puses atsedzas teju 20 m augsti smilšakmens slāņojumi. Mūsdienās apkārtne ir labiekārtota apmeklētājiem un tai var ērti piekļūt. Izveidotās pastaigu takas sniedz lielisku iespēju paildzināt dienu pludmalē un sagaidīt lieliskos skatus, kādi no kāpas augšmalas vērojami saulrietā.

Kolkas rags

Mūžam mainīgais Kolkas rags ir vieta, kur vērojama divu jūru - atklātās Baltijas jūras un Rīgas jūras līča - viļņu saduršanās. Satikšanās iezīmējas kā jūrā iestiepjošamies sēklis sešu kilometru garumā ar bāku tā galā. Ievērības cienīgs ir fakts, ka sala bākas pamatiem ir mākslīgi veidota pirms teju 150 gadiem.  Kolkasraga unikālā iezīme ir tā, ka aizstaigājot līdz  Kolkas raga galam, jums ir iespēja, atkarībā no viesošanās laika, vērot vai saullēktu līča pusē, vai saules rietu vēršot skatienu uz jūru.  Vērts aplūkot Kurzemes jūrmalas piekrastē esošos lībiešu zvejniekciemus un nobaudīt vietējo zvejnieku kūpinātās zivis. 

Strantes - Ulmales stāvkrasts

Starp Ventspili un Pāvilostu vairāk kā 20 klilometru garumā stiepjas Kurzemes stāvkrasts ar pasakainām dabas ainavām. Vidēji stāvkrastu augstums svārstās no pieciem līdz 12 metriem, dažviet pat sasniedzot 16 metrus. Strantes - Ulmales stāvkrasts pārsteigs ar cilvēka neskarto, jūras vēju un viļņu nesaudzētu raupju formu dažadību. Tā ir mediatīva un romantiska vieta, kur baudīt dabas spēku un vērot "divus saulrietus" - pirmo no pludmales un otru mirkli vēlāk - no stāvkrasta augšas. Ar šo apkaimi saistās arī skaudri likteņstāsti – Kurzemes katla piekraste bija vieta, kur  vienkāršās zvejnieku laivās latvieši devās kara bēgļu gaitās cerot uz patvērumu Zviedrijā.

Pāvilosta

Šarmantā mazpilsēta vārdu tiešākajā nozīmē pēdējo pāris desmitgažu laikā ir piedzīvojusi eksplozīvi strauju atdzimšanu. Pāvilosta no mazas zvejnieku pilsētiņas kļuvusi par vēja sporta piekritēju- sērfotāju un kaitotāju- paradīzi. Daudziem rīdzeniekiem šī pilsēta ir ļoti iemīļota un vasarā pārtop kā otrās mājas. Izcila savā ziemeļnieciskajā vienkāršībā un apvienojumā ar jaunpienācēju vēlmi ievērot pilsētas vēsturisko estētiku privātmāju un viesu namu arhitektūrā, rada unikālu atmosfēru, ko arvien biežāk novērtē arī viesi no ārzemēm.

Pāvilostas pludmale ir plaši pieprasīta kaitborda un vindsērfa piekritēju vidū, tāpat varēsiet jūras šalkoņas pavadījumā atrast kādu omulīgu vietiņu aizvējā, kur ļauties iedeguma ķeršanai un grāmatas lasīšanai. Vakaros Pāvilostas atpūtnieki kā tradīciju iedibinājuši došanos uz pludmali, lai baudītu gleznainos un romantiskos saulrietus.

Ziemeļu forti

Liedags un drupas vienuviet, - ja plānojat savu atpūtu Liepājā vai tās apkārtnē, noteikti apmeklējiet visai populāros Ziemeļu fortus. Tie tika celti ar domu, lai pasargātu Liepājas jūras kara bāzi no iespējamiem ienaidnieka uzbrukumiem. Nepilnus 10 gadus vēlāk, 1908. gadā,  Liepājas cietoksni likvidēja, atzīstot tā būvniecību par stratēģisku kļūdu. Ar spridzināšanas palīdzību, vairākkārt tika mēģināts fortifikācijas būves iznīcināt un līdz mūsdienām saglabājušās artilērijas baterijas, pazemes būves un pulvera noliktvas. Jāpiebilst, ka silto ziemu dēļ Baltijas jūras krasts mainās, tai skaitā Ziemeļu forti, kuru paliekas ik gadu samazinās sagāžoties jūrā. Patiesi zinātkāriem Fortus iespējams apskatīt gida pavadībā. Apmeklētāju ērtībai ir iespējams noviet auto stāvlaukumā.

 

Papes dabas parks

Papes dabas parks Lietuvas pierobežā zināms ar visai unikālajām dabas ekosistēmām un iekļauts Eiropas Savienības nozīmes teritoriju tīklā. No savvaļas zirgeim un tauriem līdz caurceļojošo putnu novērošanas stacijām un daudzveidīgo ekosistēmu, Papes dabas parks pārsteigs ikvienu ar savu bagātīgo apskates vietu dažādību. Parka teritorijā pieguļ vairāki piejūras zvejniekciematiņi, kas saglabājuši savu vēsturisko apbūvi un kultūrvēsturisko mantojumu. Papes Ķoņu ciemats iemieso autentisku zvejnieku ciematiņa atmossfēru, tur sastapsiet arī Papes bāku, kas salavena ar savu atrašanos vistuvāk jūrai no visām Latvijas bākām.