izveidots 04.10.2022
Mode
Latvijas Mākslas akadēmijas gadskārtējā skatē pārstāvētā stilu un koncepciju daudzveidība ļauj spriest par topošo dizaineru modes uztveri un gūt priekšstatu par jauno modes entuziastu pasaules kopainu. Par savu radošo darbu un idejām, iedvesmu un vēlmi mainīt pasauli LIFE pastāstīja t/c «Spice» simpātiju balvas laureāte Anna Jurjāne, kā arī LIFE galvenās redaktores Līgas Zemtures simpātijas balvas laureāti Artūrs Skurstenis un Zuzana Vrabelova.
ANNA JURJĀNE
Apģērbs ceļ pašapziņu, palīdz veidot individualitāti un atklāt kaut ko jaunu eksperimentējot. Ar apģērbu var šokēt un iedvesmot. Ir interesanti vērot cilvēkus ikdienā, pievēršot uzmanību viņu izvēlēto tērpu faktūrai un krāsu salikumiem. Apģērbs var daudz ko pavēstīt pasaulei, reizēm pat to, ko nav iespējams izteikt vārdos.
Manuprāt, galvenais apģērba dizainā ir mijiedarbība ar ķermeni. Tāpēc dodu priekšroku nevis skicēm, bet modelēšanai no auduma uz manekena, kas ļauj uzreiz redzēt tērpa formu un apjomu. Pārveidojot formu un detaļas, mainot kaut ko vietām, var panākt apbrīnojamu rezultātu. Šādu pieeju var salīdzināt ar klavierspēli: neviens neizdomās jaunus taustiņus, bet, mainot to kombinācijas, var radīt neskaitāmas brīnišķīgas melodijas.
Visvairāk man patīk radošā procesa sākums – idejas meklējumi un tās pārvēršana tēlos. Tas ir svarīgākais un darbietilpīgakais process, kas ietver ne tikai skicēšanu, bet arī materiālu meklēšanu, eksperimentus un tērpu maketu veidošanu, kas tiek izmantoti idejas realizācijā.
Мana kolekcija «Tiem, kas sapņo» vēsta par realitāti un sapņiem, kas saplūduši vienotā fantastiskā tēlā. Par brīnumainu, maģisku, skaistuma pilnu privāto telpu. Tajā nepastāv barjeras starp cilvēka iekšējo pasauli un ārpasauli. Моdeles staigāja pa podiju aizsegtu seju – no vienas puses, tāpēc, ka tas ir stāsts par iekšējo pasauli, no otras – tā bija iespējams vairāk uzmanības veltīt tērpiem.
Kolekcijai mani iedvesmoja sirreālisms un cilvēka ķermenis. Tērpu silueti veidoti skulpturāli, faktiski konstruēti uz ķermeņa, lai akcentētu un piešķirtu īpašu apjomu dažādām ķermeņa daļām. Eksperimentēju ar materiāliem un formu, izmēģinot dažādas drapēšanas tehnikas, kas parādās tērpu detaļās. Viena no šīm tehnikām ir plisēšana, kuras dizainu izstrādāju, iedvesmojoties no papīrā veidotām ielocēm.
Мan imponē franču (Jacquemus, Rouje) un japāņu modelētāji. Comme des Garçons un Issey Miyake iedvesmo ar audumu drapēšanas tehniku, krāsu un dizaina risinājumiem. Runājot par pēdējām modes kolekcijām, mani ir iespaidojušas Valentino F/W 2022/2023, Balenciaga W 2022 un Schiaparelli F/W 2021/2022.
Mūsdienu modes industrijā mani visvairāk sarūgtina kvalitātes zudums un tas, ka ātrās modes veikali reklāmas nolūkos izmanto tādus vārdus kā «ilgtspējība» un «apzināta patērēšana». Cilvēki dod priekšroku ātrajai modei, jo tā ir lētāka, nedomājot par to, ka lēts apģērbs diez vai kalpos ilgāk par vienu sezonu un būs jāpērk aizvien jaunas un jaunas drēbes. Kāpēc lai vairāku lētu preču vietā neiegādātos vienu kvalitatīvu apģērba gabalu, kas kalpos ne vienu vien gadu?!
Mani plāni ietver sava zīmola izveidi. Patlaban izstrādāju mēteļu dizainu, un domāju, ka tas varētu būt labs sākums. Joprojām nodarbojos ar utilizāciju, pārveidojot komisijas veikalos pirktas drēbes un dodot tām otro elpu. Turpinu mācīties akadēmijā un esmu pieteikusies dalībai programmā Erasmus. Gribētu papildināt savas zināšanas Milānā.
Nākotnē es mainītu cilvēku attieksmi pret apģērbu. Tam jāpiešķir lielāka vērtība, jo pārmērīga pieejamība veicina pārmērīgu patērēšanu. Drēbes bieži vien uzvelk vienu reizi un pēc tam izmet. Vienmēr esmu apbrīnojusi vecmāmiņas attieksmi pret drēbēm. Viņa varēja valkāt mēteli divdesmit gadus, bet tas izskatījās teju kā jauns.
Kāpēc valkāt parastas drēbes, ja var izskatīties stilīgi?! Droši eksperimentējiet, ik dienu radot jaunus, pārsteidzošus tēlus!
ARTŪRS SKURSTENIS
Cik sevi atceros, man vienmēr patikušas lelles, vēl tagad man uz mugursomas ir Bratz uzšuve. Bērnībā spēlējoties centos kaut kā atsvaidzināt to tērpus, uzlabot tēlus. Turklāt man vienmēr ļoti patika māsu kleitas. Pēc pamatskolas beigšanas negribēju palikt laukos, bija vajadzīgs iemesls pārcelties uz Rīgu. Тā es iestājos Dizaina un mākslas vidusskolā, tad gadu mācījos Londonā, bet pēc tam nolēmu turpināt mācības Latvijas Mākslas akadēmijā, kur pieeja ir daudz patīkamāka nekā Anglijā.
Viss sākās ar Versace. Mani burtiski pārsteidza zīmola kolekcijas, kas tapušas šā gadsimta pirmajā desmitgadē, to hipertrofētā sievišķība un greznība katrā detaļā. Bet pirmais dizainers, par kuru gribēju uzzināt pilnīgi visu, bija Džons Galjāno. Neviens nekad nepārspēs viņa sadarbību ar modes namu Dior. Tagad mani interesē tas, kо dara Demna Gvasalija. Zinu, ka tas skan kā klišeja, bet viņa talantu nedrīkst novērtēt par zemu.
Man patīk, kad visa ir daudz. Patīk košums, kičs, drag queen kultūra un viss, ko var apzīmēt ar vārdu «ekstra». Modes kontekstā man šie pārspīlējumi šķiet skaisti. Īpaši sāc tos iemīļot, dzīvojot Rīgā, kur ikdienā vērojama ne pārāk bagātīga krāsu palete.
Pasniedzēji ne reizi vien teikuši, ka apģērbā man patīk seksapīls. Vēl man patīk pārsteiguma efekts, tādu elementu apvienojums, kurus neviens neiedomātos salikt kopā. Arī transformējami apģērba elementi ar paplašinātu funkcionalitāti.
Interesanti, ka darbā pie kolekcijas HC DOM mani iedvesmoja vakcinācija un ar to saistītās sazvērestības teorijas. Manu paziņu vidū ir daudz antivakseru, un es pieķēros idejai par čipošanu. Prātojot par to, cik tālu šodien aizgājušas tehnoloģiskās inovācijas, iztēlojos, ka tas patiešām tā ir, un paudu savas domas skatē prezentētajos tērpos. Kolekcijas ideja ir robežu izzušana starp cilvēku, dzīvnieku un robotu pasauli, dzimtēm un daudziem citiem nosacītiem jēdzieniem. Mani iepriecina tas, ka šodien barjeras tiek nojauktas. Šajā kolekcijā pirmoreiz izmantoju trikotāžu. Agrāk nezin kāpēc nebiju pievērsis tai pienācīgu uzmanību, bet tagad esmu tajā burtiski iemīlējies! Trikotāža paver plašas iespējas un daudz ko piedod. Viens brīnišķīgs miesaskrāsas materiāls gadiem ilgi gaidīja mani akadēmijas noliktavā! Skates fotogrāfijās tas izskatās mitrs, un šis ir ļoti neparasts efekts.
Man nav speciāli jāmeklē iedvesma – tā atrod mani pati un var nākt no jebkuras puses. Iedvesmas avots var būt peļķe ar gleznieciskās krāsu pārejās izplūdušu benzīnu, skaists reljefs, apdruka, auduma atgriezums. Radošs cilvēks atrodas pastāvīgā meklējumu procesā – apzinātā vai neapzinātā.
Diemžēl mode ir visa mana dzīve. Nespētu to mainīt pat tad, ja ļoti gribētu. Tā stāv man pāri. Kāpēc saku «diemžēl»? Tā ir skarba industrija, īpaši Latvijā, kur mode vēl nav pietiekami attīstīta. Reizēm šķiet, ka mode ir mans lāsts, bet citkārt – ka Dieva dāvana.
Gribētos, lai jaunos dizainerus vairāk atbalstītu finansiāli. Bez materiāla atbalsta no valsts puses daudzi talanti pēc augstskolas pabeigšanas vienkārši pazūd, tikai nedaudziem izdodas izsisties.
Мans lielais sapnis ir apvienot modi ar citiem mākslas veidiem, radot vēl spēcīgāku sinerģiju. Моde un tēlotāja māksla, mode un mūzika, performances, instalācijas – te paveras ļoti plašs darbalauks. Runājot par skatuves mākslinieku, ar kuru gribētu sadarboties, tas ir elektroniskās mūzikas autors Arca.
Būt stilīgam – tas ir superspēks, ko nevajag slēpt. Riskējiet, ļaujiet sev izcelties šajā pelēkajā pasaulē!
ZUZANA VRABELOVA
Skaistums nereti slēpjas nevis pašā objektā, bet perspektīvā, skatpunktā. Manuprāt, pasaulē ir daudz dažādu skaistuma paveidu – sākot ar gandrīz vai matemātisku, loģikai pakļautu skaistumu, saprotamu un elegantu savās izpausmēs un beidzot ar neideālu, nesakārtotu, iracionālu. Bieži vien mēs uzskatām par skaistu to, kas mums jau ir pazīstams, un savos darbos es tiecos atbrīvoties no šiem uztveres stereotipiem.
Allaž esmu centusies izdibināt noslēpumu, kā cilvēki pamanās izskatīties moderni, un jaunībā domāju, ka to nekad nespēšu. Esmu uzaugusi mazā Čehijas pilsētiņā, kur normālu veikalu vietā bija ķīniešu masu produkcija, H&M un New Yorker. Toreiz šie zīmoli man bija stila kvintesence, bet pēc kāda laika es sāku ievērot, ka visi izskatās pilnīgi vienādi, un tas mani kaitināja. Тad es atklāju sev lietotu preču veikaliņus un sāku atšķirties no citiem. Jau 15 gadu vecumā pirku audumus un mēģināju konstruēt apģērbu. Pat ja kaut kas nesanāca, es veicu visu ceļu no idejas līdz tās realizācijai.
Viens no galvenajiem iedvesmotājiem modes pasaulē man ir zīmols Alexander McQueen. Kad sāku vairāk vērot un uzzināt ko jaunu, iemīlēju Issey Miyake un Wivienne Westwood. Mani iedvesmoja arī modes skolu vide, studenti, kas eksperimentēja ar modes tēliem bez komerciālas ievirzes – tas bija īstens radošs darbs!
Apģērbs visplašākajā nozīmē ir pašizpausmes instruments. Tas maina garastāvokli un palīdz atrast domubiedrus. To var izmantot, lai nodotu pasaulei jebkuru vēstījumu, un es domāju, ka modei jānes cilvēkiem prieks un brīvība. Esmu par individualitāti un to, lai neviens nenosodītu cita izskatu.
Skatē demonstrētā kolekcija «Mājas» stāsta par manu bērnību, māju, kurā uzaugu. Kad vēl biju maza, vecāki nolēma paši uzcelt māju. Sarežģītās finansiālās situācijas dēļ darbi turpinājās arī pēc tam, kad sākām tur dzīvot. Šķita, ka celtniecība nekad nebeigsies, nemitīgi nācās kaut ko mainīt, restaurēt, nojaukt un būvēt no jauna. Šis konstrukcijas un dekonstrukcijas process iedvesmoja mani kolekcijas veidošanai. Jau daudzus gadus dzīvoju tālu projām un gribēju izteikt savas jūtas modes valodā, lai, neņemot vērā visas grūtības, apliecinātu mīlestību pret vecākiem un mājām.
Мans iemīļotais aksesuārs ir lakats vecmāmiņas stilā. Тo var neskaitāmos veidos uzsiet uz galvas un vēl miljons veidos valkāt ap kaklu. Turklāt tam ir arī praktiska vērtība, tāpēc mīlu to vēl vairāk.
Runājot par estētiku un koncepciju modes industrijā, neuzskatu, ka viens no šiem elementiem būtu svarīgāks par otru. Iespējams, šodien sociālajos tīklos ir vieglāk pievērst uzmanību tieši vizuālajam momentam, tāpēc skatītājs bieži palaiž garām kolekcijas vai dizainera ideju. Personīgi es vienlīdz augsti vērtēju gan formu, gan saturu. Man ir ļoti svarīga koncepcija.
Modes pasaule var ļoti sarūgtināt. Īpaši tad, ja runājam par materiāliem, parastiem industrijas darbiniekiem. Nākotnē es gribētu mainīt cilvēku attieksmi pret modes patērēšanu, veicināt lielāku cieņu pret resursiem.
Ja cilvēks labi izskatās un jūtas savās drēbēs, tad neapšaubāmi var teikt, ka mode dara viņu laimīgu.