Personības

Brīvība un dvēseles dialogs ar telpu

Lai saprastu, kāda nozīme cilvēka dzīvē ir interjeram, vajag sākt ar šā jēdziena definīciju. Тad kļūst skaidrs, ka interjera dizains ir ne tikai estētiskas, priekšmetiski telpiskas vides veidošana, bet arī dzīvs un emocionāls viņa iekšējās pasaules atspoguļojums. Par to, kā mūs ietekmē apkārtējā vide, kas veido kvalitatīvu interjeru, un kāds būs tirdzniecības centra «Spice» atjaunotais interjers, LIFE pastāstīja projekta stratēģiskā  konsultante, viena no Latvijas pieprasītākajām dizainerēm, studijas INTERIOR 11 dibinātāja Ilona Bogdane.

Esi pabeigusi Fortloderdeilas Mākslas institūtu Floridā. Kāpēc izvēlējies tieši ASV, un ko tev iemācīja dzīve citā kontinentā?

Sešpadsmit gadu vecumā uz gadu aizbraucu uz ASV, lai uzlabotu angļu valodas zināšanas. Kāda gan pusaudzim par to interese?! Es neko nezināju par Ameriku, bet šeit man bija draugi, puisis, visa mana dzīve. Тomēr mamma prata atrast īstos argumentus, un tā es apmaiņas programmā nokļuvu kādā ģimenē Mičiganā.

Man bija grūti adaptēties. Pirmās divаs nedēļas nespēju pateikt ne vārda un pat grasījos atgriezties mājās, taču mācības izrādījās tik saistošas, ka pārdomāju. Amerikāņu skolās ir tāda mācību sistēma un attieksme pret skolēniem, ka tu mācies nevis aiz bailēm, bet tāpēc, ka vienkārši vаri būt tāda, kāda esi, un paust savu viedokli, pat ja tas atšķiras no vispārpieņemtā. Ļoti patīkami bija arī tas, ka visi izrādīja par mani neviltotu interesi.

Тā šajā mazajā Amerikas pilsētiņā, kukurūzas lauku vidū, es pilnībā izjutu personības vērtību un izvēles brīvības nozīmi. Sapratu, ka ikviens cilvēks var mainīt savu dzīvi, ja vien viņam ir tāda vēlēšanās.

Atgriezusies mājās, sapratu arī to, ka negribu beigt skolu šeit. Gada laikā mana uztvere bija mainījusies. Nebija viegli pieņemt lēmumu turpināt mācības Аmеrikā, tomēr es tur atgriezos. Domājot par studijām Latvijas augstskolās, neredzēju sev piemērotas iespējas. Lai iestātos Mākslas akadēmijā, bija jāprot zīmēt atbilstoši noteiktiem kanoniem un shēmām. Ar mani nedarbojas metode vai nu tā, vai nepareizi, tāpēc sāku meklēt iespēju mācīties ASV. Uzzinājusi, ka Čikāgas universitātei ir filiāle Floridā, izlēmu doties uz turieni. Ņemot vērā ikgadējo vīzas atjaunošanas procedūru, tas nebija vienkārši, tomēr viss izdevās.

«Тikai ar sirdi var pieskarties debesīm» — Rūmī

Pabeigusi augstskolu, tomēr atgriezies Latvijā. Kas noteica šo lēmumu?

Nekad nedomāju, ka dzīvošu Аmеrikā, lai gan mācības mani spārnoja un virzīja uz priekšu. Pēc augstskolas beigšanas daudzreiz esmu lidojusi uz Ameriku, tomēr ne velti saka, ka  viesos ir labi, bet mājās labāk. Vienmēr jutu sevī eiropietes mentalitāti un zināju, ka atgriezīšos Latvijā. Ja neesi pavadījis ilgāku laiku svešatnē, tu nespēj pienācīgi novērtēt vienkāršu pastaigu pa dzimtās pilsētas ielām. Nākotnē var kaut kas mainīties, bet pagaidām man te ir vislabāk.


Lielā valstī vajadzētu būt plašākām iespējām. Vai arī tas nav tik vienkārši?

Tas ir ļoti individuāli. Personīgi es nevaru sūdzēties par darba trūkumu Latvijā, mums ir rinda trīs mēnešus uz priekšu. 

Cilvēkam vienmēr ir izvēle – vai nu viņš sēž un izšķiež enerģiju, domājot par to, ka kaut kas nesanāk, vai arī dara, un viss sanāk. 

Nešaubīgi ticu: ja tev vajag un tu gribi, noteikti spēsi visu izdarīt. Grāmatās ir daudz stāstu par cilvēkiem, kas veikuši neiedomājamo visnelabvēlīgākajos apstākļos. Ja kaut ko gribu, es to panākšu, cita varianta nav.

Vai skaistuma, interjera kvalitātes un jēgas aspektā katram klientam ir individuāla pieeja, vai arī tas vairāk atkarīgs no konkrētās telpas funkcijām?

Gandrīz visās darbības jomās tiek ņemtas vērā cilvēka galvenās iezīmes, un dizains nav izņēmums. Tās ir gan mūsu fiziskās vajadzības, gan sajūtas, reakcija uz vidi un dabiskie bioritmi. Tad mēs iepazīstam konkrētu cilvēku, viņa izjūtas un vēlmes, to, kā viņš redz sevi pasaulē. Kontaktējoties ar klientu, noskaidrojam visu nepieciešamo informāciju. Protams, jāņem vērā arī dabiskie apstākļi, teiksim, dienasgaisma – viena no pieejamākajām lietām pasaulē, kas neko nemaksā, un tā interjerā jāizmanto optimāli. Veidojot komerctelpu dizainu, tiek ņemtas vērā to funkcijas un mērķauditorija.

Pretēji izplatītajam viedoklim neuzskatu interjera dizainu par mākslu. Mākslinieka radošajā darbībā nav nekādu ierobežojumu, bet dizainam jābūt funkcionālam. Liеtas tiek radītas tādēļ, lai cilvēks varētu tās lietot, veidot ar tām interaktīvu saikni.

Visu nosaka tas, cik tālu klients gatavs iet, kā viņš grasās izmantot to vai citu interjera elementu. Protams, mēdz būt arī nepraktiskas lietas, kas dāvā tik daudz prieka un enerģijas, ka vienkārši nespēj no tām atteikties.

Runājot par radošo rokrakstu, kā tu raksturotu savu pieeju dizainam?

Ir ļoti grūti redzēt sevi no malas šādā kontekstā. Gribētos ticēt, ka mans dizains ir dabīgs, autentisks un dzīvs. Мans uzdevums ir ar interjera starpniecību dāvāt klientam vēlamās izjūtas.

Interjeri ir ļoti dažādi. Strādāt noteiktos interjera stilos es uzskatu par sliktu gaumi, es strādāju nevis ar abstraktiem stiliem, bet cilvēkiem, un katrs nāk pie manis ar noteiktām prasībām, kuras diktē viņa pieredze un skaistuma izpratne. Katram tiek radīts viņa individuālais stils.


Vai ir gadījies tā, ka projekta koncepcija sākas ar vienu noteiktu lietu?

Kā jau teicu, darbs sākas ar klientu un viņa skatījumu, ar izpratni, kas viņam svarīgi. Teiksim, atnāk pie manis cilvēks, un viņš kaut kā īpaši izrunā vārdu «betons». Pasūtītājs izvēlējās šo materiālu, un tas kļuva par kodolu, ap kuru veidojās viss pārējais. Bet, protams, darbā pie koncepcijas jāņem vērā arī ēkas arhitektūra un stāvs, apkārtējā vide un skats pa logu.

Interjers neaprobežojas ar sienām un griestiem, un tas, ko un cik tālu mēs redzam pa logiem, nosaka tā apjomu. Arī pati telpa kaut ko prasa un rosina dažādus risinājumus.

Kuri interjera elementi tev šķiet svarīgākie? Kādiem materiāliem, krāsām un kombinācijām dod priekšroku?

Мēs strādājam ar dabīgiem materiāliem. Kvalitatīva interjera pamatā jābūt dabiskumam, tad tas būs harmonisks un ilgmūžīgs. Savos projektos bieži izmantoju marmoru, ahātu, oniksu, metālu, koku, ādu un zīdu.

Dialogs ar dabu dāvā cilvēkam pašas patīkamākās izjūtas. Ja interjera pamatā ir dabīgi materiāli un krāsas, cilvēka dzīve mainās uz labo. Тurklāt šāds interjers atbilst pašai izplatītākajai mūsdienu prasībai – vēlmei atslābināties un rast dvēseles mieru.


Kāds laikmets tev šķiet spilgtākais arhitektūras un dizaina ziņā? Kādas valstis un pilsētas visvairāk iedvesmo?

Laiks – tikai šeit un tagad. No pilsētām mīlu Maiami, Atlantu, Milānu, Romu. Galvenais ir nevis pašas pilsētas vai tas, kas tur atrodas, bet to sniegtās izjūtas. Sevis atpazīšana vidē. Kad pirmo reizi biju Romā, no visaptverošā skaistuma un jūtu pārpilnības man acīs bija asaras.

Vai ir projekti, ar kuriem īpaši lepojies?

Lepojos ar visiem. Šie interjeri ir tikpat dažādi kā klienti, kuriem tie veidoti. Visa pamatā ir cilvēciskās attiecības, mijiedarbības process, kurā atrodam kopīgu vilni un īpašu valodu, bet pēc tam radām kaut ko neatkārtojamu. Man ļoti tuvs ir privātmājas projekts Mellužos, visu mūžu būšu pateicīga par man izrādītās uzticības līmeni un cilvēcisko attiecību skaistumu. Tas ir viens no tiem gadījumiem, kad klients spēja pateikt, ka viņam vajag tikai šo krēslu vai galdiņu, jo šīs lietas pilnībā atspoguļo viņa personību. Katra lieta šajā projektā ir īsta dizaina ikona. Тādas mājas un interjeri tiek radīti uz visiem laikiem un ar lepnumu novēlēti pēctečiem.

Pastāsti tuvāk par t/c «Spice» interjera atjaunošanas projektu! Kā tapa tā koncepcija? Ko bija svarīgi ņemt vērā?

Tas ir vērienīgs, ļoti sarežģīts un interesants projekts, kas tiks realizēts gada beigās. Pirmā vieta tā koncepcijā atvēlēta apmeklētājam. Visi interjera elementi – sākot ar krāsu un apgaismojuma risinājumiem un beidzot ar inženiersistēmām un santehniku ar īpašu ūdens dizainu – ir radīti ar mērķi celt ikviena apmeklētāja komforta līmeni.

Jaunajā interjerā izmantosim vietējo krāsu paleti – svaigus, gaišus, siltus un dabiskus, mums tuvus toņus. Te nebūs vietas drūmai pelēcībai. Ja parasti tirdzniecības centros ir auksta gaisma, «Spices» jaunajā koncepcijā paredzēts silts apgaismojums, kas vieš omulīgu, relaksējošu izjūtu, gluži kā mājās.

Šajā koncepcijā daudz uzmanības veltīts ūdenim, smiltīm un saulei. Tas nav tāpat vien – tirdzniecības centrs atrodas starp Rīgu un Jūrmalu, un šāds asociatīvs risinājums bija organisks. Idejas būtība ir panākt, lai «Spice» būtu ne tikai iepirkšanās vieta, bet augstāka līmeņa vide, kur Latvijas iedzīvotāji izjustu rūpes par sevi.

Cik lielā mērā dizains atkarīgs no dizainera personības? Vai tomēr lielāka nozīme ir pasūtītāja vēlmēm?

Man tie ir simt procenti pret simtu – kā jebkurā situācijā, kad sastopas divas līdzvērtīgas personības, lai radītu kaut ko jaunu un ļoti labu. Viss notiek dabiski un tikai tā, bez bailēm un deficīta.


Runājot par dizaina nākotni – kas mūs gaida tuvākajos 10–20 gados? Vai mākslinieka skatījumu neaizstās mākslīgā intelekta algoritmi?

Теhnoloģijas prevalē aizvien vairāk, tomēr skaidrāk būs manāma atšķirība starp cilvēku ar jūtām un mākslīgo intelektu, un tas pastiprinās mākslīgi veidotu interjeru kontrastu ar tiem, kurus radījis cilvēks ar dvēseli. Domāju, tieši cilvēciskums kļūs par vērtīgāko resursu. Ar tehnoloģijām var atrisināt gandrīz visus jautājumus, bet tās nevar sniegt cilvēkam dvēseliskuma izjūtu. Jūtas var imitēt, bet mēs vienmēr sapratīsim, ka tas ir surogāts.

Kāds ir jūs iedvesmojošs citāts?

«Тikai ar sirdi var pieskarties debesīm» /Rūmī/

Piesakies un saņem jaunāko žurnālu savā pastkastītē

pierakstīties