FASHION INSIDER: Sabīne Briede

Daudzi uzskata, ka mode un stils ir nedalāmi jēdzieni, bet viena no Rīgas spilgtākajām sievietēm Sabīne Briede apgalvo, ka vispār neseko modei. Viņasprāt, mode ir pārāk bezpersoniska, bet stils ir dziļš jēdziens. Sabīne raugās uz dzīvi gaišu skatienu un atklāti stāsta par vecmātes profesijas izvēli, palīdzību apkārtējiem un skaistuma nozīmi.

Atklāti sakot, man nav attiecību ar modi. Kā reiz teikusi leģendārā Koko Šanele, «labākā krāsa pasaulē ir tā, kura jums patīk». Ir lietas, kas man patīk gadiem ilgi. Var sekot modei, bet man šķiet, ka stils ir katram savs un tas vai nu ir, vai nav. Stila jēdziens ietver gan uzvedību, gan manieres un žestus, gan enerģiju un runasveidu, balsi un pat smaržu. Tas viss veido kopiespaidu, nevar skatīties tikai uz apģērbu. Мans stils nav mainījies kopš sešpadsmit gadu vecuma, bet skaistums, manā skatījumā, ir tēla tīrība, vieglums un ērtības. Savukārt greznība ir tad, ja kreisā puse ir tikpat skaista kā labā puse.

Savu stilu es raksturotu kā klasiku ar mākslinieciskām niansēm. Man patīk iekļaut tēlā detaļas, kas ļauj justies iekārojamai, un papildināt to ar maziem, neparastiem akcentiem. Ar krāsām esmu uz «jūs», lai gan pēdējā laikā atļaujos vairāk. Tomēr pārsvarā izvēlos melno.

No dizaineriem un zīmoliem īpaši novērtēju Dior klasiku, ko var viegli kombinēt ar ikdienas apģērbu, Alex Perry lakoniskos modeļus, Celine nevainojamās līnijas un audumu izvēli, jaukos un ērtos Loro Piana izstrādājumus, kā arī zīmolu Ksenia Danilova — priecājos, ka pie mums L atvijā kāds darina tik gaumīgas un kvalitatīvas galvassegas.

Mani iedvesmo tādas sievietes kā Darja Žukova, Оdrija Totū, Viktorija Bekhema, Kristija Tērlingtone, Džeina Birkina, Karolīna de Megrē un daudzas citas. Viņas visas ir sievišķīgas, jutekliskas, bez pārspīlējumiem izskatā. Vēl man ļoti patīk viņu dabiskā matu krāsa.

Nespēju iedomāties savu garderobi bez baltas brīva piegriezuma kreklblūzes, melnas žaketes, melnas grezna auduma vakarkleitas, džinsiem un franču jūrnieku krekla.

Ideālam tēlam nav jābūt pārmērīgam, galvenais ir nepārspīlēt. Mēdzu jaukt dažādus stilus gan apģērbā, gan interjerā. Kā jau teicu, man ļoti patīk kombinēt klasisko stilu ar sportisko šiku vai mākslinieciskām niansēm, piemēram, žaketi ar šņorzābakiem un plānu zīda lakatiņu ap kaklu. Dievinu Hermès un Celine lakatiņus. Мani mīļākie aksesuāri ir pulksteņi un daudz dažādu aprocīšu. Vēl man ļoti patīk cepures — tām manā dzīvē ir īpaša loma.

Harmonija ir apmierinātība ar sevi, stāvoklis, kad labi jūties un tevi neskar apkārt notiekošais. Harmonijai nav obligāti jābūt miera stāvoklim. Мana harmonija var būt ļoti dažāda. Tā atkarīga no garastāvokļa, tai nav konkrētas formulas.

Ir cilvēki, kuru stils ietver kaut kādus vēstījumus apkārtējiem, bet es neesmu no viņu vidus. Man tam vienkārši nav laika. Ikdienā vispār staigāju baltā formastērpā. Tas ir paredzēts darba ētikā.

Pārāk liela, pat milzīga loma manā dzīvē ir interjeram. Patiešām! Nedod dievs, ja kaut kas ir ne tā, kā biju iedomājusies. Tāpat kā apģērbā un interjera dizainā dodu priekšroku klasikai — man patīk franču skujiņraksta parkets, augsti griesti, karnīzes, baltas sienas. Аkcentu lieku uz detaļām, bet attiecos pret tām gana saudzīgi. Nesen, piemēram, nopirku senlaicīgu bufeti gaišzilā krāsā ar domu to vēlāk pārkrāsot. Bet, kad bufeti atveda, sapratu, ka tā jāatstāj sākotnējā izskatā.

Ļoti svarīga man ir vide, kurā atrodos. Plānojot ceļojumu, varu nedēļām ilgi meklēt viesnīcu vai apartamentus, kur viss būs tieši tā, kā vēlos, turklāt atbildīs valstij un kultūrai, ar kuru grasos iepazīties.

Мana vājība ir antikvāri priekšmeti un krāmu tirgi. Varu tajos pavadīt vairākas stundas, apskatot un pētot dažādas lietas. Tādās vietās esmu atradusi ne mazums skaistu šķīvju, vāžu, svečturu un citu dekoratīvu priekšmetu.

Мans hobijs ir konservēšana. Vārda tiešā nozīmē! Man pieliekamajā ir ļoti daudz dažādu burciņu, lai gan to piepildīšana ir sarežģīts un laikietilpīgs process. Vēl man patīk gatavot, uzņemt viesus un skaisti klāt galdu.

Mana pirmā augstākā izglītība ir sabiedrības veselības speciāliste, bet neatradu tajā sevi, lai gan pašreiz Covid-19 dēļ tā ir ļoti pieprasīta profesija. Šķita, ka tajā ir par maz medicīnas un par daudz papīru, likumu un tehnoloģiju. Universitāti absolvēju septītajā grūtniecības mēnesī, un pēc tam man bija trīs gadi, lai saprastu, ko gribu patiesībā. Tā bija grūta izvēle — estētiskā medicīna vai dzemdniecība. Šovasar iegūšu otru augstāko izglītību RSU kā vecmāte, pašreiz strādāju privātpraksē. Mans skolotājs ir Dr. Egīls Gasiņš, un esmu viņam ļoti pateicīga. Man ļoti patīk strādāt ar cilvēkiem, veikt dažādas manipulācijas, ņemt materiālu analīzēm, runāt, uzklausīt, just līdzi un darīt visu pārējo, kas saistīts ar ginekoloģiju.

Nav universālas receptes aizsardzībai pret negatīvu ietekmi, katram ir savas metodes. Jūs noteikti smiesieties, bet savulaik pat gāju pie dziednieka, kurš atbrīvoja mani no negatīvās enerģijas. Es viņam ticēju, un tas nostrādāja. Vēl sāku saprast, kas vairo enerģiju un kas to laupa. Pozitīvu enerģiju dāvā ģimene, sarunas ar draudzenēm, pašreizējā mirkļa izbaudīšana, spontāni pirkumi un, protams, dārzkopība. Kad iestājas ziedēšanas un ravēšanas laiks, apstaigāju visus dārza stūrus un priecājos par katru jaunu pumpuru. Savā trīsdesmitajā dzimšanas dienā stādīju puķes un sapratu, ka tas raisa manī īstenas laimes izjūtu. 

Мans moto: «Тu dzīvo tikai vienu reizi, tāpēc dzīvei jābūt interesantai un aizraujošai!»