Personības

Ginta Lapiņa

Ginta Lapiņa ir viena no zināmākajām latviešu modelēm. Piedalījusies visu slaveno luksusa modes namu skatēs – sākot no Dior līdz Louis Vuitton, no Prada līdz Dolce & Gabbana. Fotografējusies Vogue, Harper’s Bazaar, Love, Elle, Allure, Numero, Marie Claire un L’Officiel. Bijusi zīmolu Miu Miu, Sportmax, Marc by Marc Jacobs un Celine seja. Kopā ar citu latviešu topmodeli – Karlīnu Cauni – izveidojusi modeļu aģentūru ASE Model Management. Ekskluzīvi izdevumam LIFE Gintas fotosesija Losandželosā un intervija par viņas dzīvi pašreiz, agrāk un turpmāk.



Foto Renée Parkhurst

Stils Olga Yanul

Matu sakārtojums un meikaps Terezka Fras

Producents Tony Jay@OTM Creative

Modele Ginta Lapiņa

Radošā direktore Līga Zemture

Teksts Ilze Vītola

I.V. Nesen ieguvi veselības speciālistes jeb kouča diplomu...

G. L. Jā! Es tā priecājos! Health coach ir speciālists, kas kopā ar tevi strādā pie tā, lai tev dzīvē viss būtu līdzsvarā – ne tikai attiecībā uz diētu un uzturu, bet arī fizisko un garīgo veselību. Tas viss ir saistīts. Tu vari ēst pilnīgi pareizi, bet, ja būsi nemierā ar karjeru, tevi nemitīgi nomāks stress, un tam būs ietekme uz veselību. Tāpēc, iespējams, ir pienācis laiks dzīvē kaut ko mainīt. Veselības koučs palīdzēs ar to visu tikt
galā.


I.V. Ko tev deva mācības?

G. L. Uzzināju daudz jauna par uzturu, sāku rūpīgāk izraudzīties produktus. Mācību laikā un karantīnas sākumā kļuvu par veģetārieti. Nekad neesmu ēdusi daudz gaļas, taču nevarēju iedomāties, cik lieliski jutīšos, kad atteikšos no tās pavisam. Tomēr šī noteikti nav recepte visiem, daudzi bez gaļas nevar dzīvot. Man bija problēmas ar ādu, mācību laikā sapratu, kāpēc, un problēmu novērsu. Iemācījos arī tikt galā ar stresu.


I.V. Pirms diviem gadiem kopā ar topmodeli Karlīnu Cauni izveidoji aģentūru ASE Model Management. Kā radās šī ideja, un ar ko aģentūra atšķiras no citām?

G. L. Viss sākās ar modeļu nometni Unlikely models camp, kuru organizēju Latvijā un kur Karlīna darbojās kā motivācijas lektore. Tur mēs ātri sapratām, ka jāveido sava aģentūra. Pieaicinājām arī Vitu Plūmi, kura allaž ir uz vietas Latvijā, turklāt arī fotogrāfe. Mēs lieliski sastrādājāmies, meitenes mums uzticas, jo arī pašas esam modeles. Esam viņām kā vecākās māsas, kas vienmēr ir blakus un var daudz iemācīt. Domāju, tā ir mūsu galvenā atšķirība.
Mums ir 27 meitenes, daļa – pavisam jauniņas, un viņu sagatavošanai vajadzīgs laiks. Ārzemēs viņas varēs strādāt tikai no 18 gadu vecuma, tāpēc pagaidām strādājam ar viņām un atrodam darbu tepat Latvijā. Tiesa, šis gads ir samērā brīvs, nozare atkopjas tikai pamazām. Taču tā pašreiz ir visur pasaulē.

«Nekad neaizvēršu sev nevienas durvis, jo nav iespējams zināt, ko nesīs rītdiena.»

I.V. Tagad runā, ka viena profesija visam mūžam vairs nav aktuāla. Vai kļūšana par veselības speciālisti nozīmē, ka pakāpeniski pārprofilējies?

G. L. Es gan tā neteiktu, bet domāju, ka jaunā nodarbe mani bagātina kā cilvēku. Turpināšu modeles karjeru, darbošos ar ASE un tā tālāk. Nekad neaizvēršu sev nevienas durvis, jo nav iespējams zināt, ko nesīs rītdiena.


I.V. Ir atceltas daudzas modes skates, atlikti reklāmas projekti. Pandēmija ir diezgan spēcīgi skārusi modeļu jomu. Kā veicas tev?

G. L. Priecājos, ka man ir vismaz kaut kāds darbs. Šis ir grūts laiks, un nenoliegšu – tas bijis smags arī emocionāli. Droši vien tāpēc, ka man ir grūti nosēdēt vienā vietā.


I.V. Vai modes industrijā vēl joprojām valda jaunības kults vai arī tā kļuvusi pielaidīgāka pret pieredzējušajām modelēm?

G. L. Augstās modes pasaule vienmēr meklē jaunas meitenes. Taču, iespējams, daudzi nezina, ka modeles var strādāt visu mūžu, ja vien pašas to vēlas un par sevi rūpējas. Piemēram, mana draudzene modele, būdama stāvoklī, strādāja vairāk nekā jebkad. Manuprāt, vecumam nav nozīmes, galvenais – kā tu par sevi rūpējies un vai vēlies šajā jomā darboties. Daudzas meitenes pēc gadiem pārtrauc modeles karjeru, jo viņu dzīvē kaut kas mainās un šis darbs vairs nesaista. Tas ir normāli, mēs izaugam.


I.V. Kā tu raugies uz novecošanu?

G. L. Tā ir daļa no dzīves, kas jāpieņem.


I.V. Gada sākumā modele Eimija Lefevra atteicās piedalīties modes skatē, jo tās aksesuāri esot rasistiski. Vai kādreiz esi atteikusies demonstrēt tērpu vai kaut ko darīt, ja tas šķitis neētiski?

G. L. Jā, un tas ir normāli. Man gan gluži tā nav bijis, taču esmu atteikusies atkailināt krūtis dažās fotosesijās, jo justos neērti.


I.V. Kad pēdējo reizi biji Latvijā?

G. L. Pagājušā gada augustā un pirmo reizi mūžā esmu tik ilgi prom no mājām. Biju plānojusi Latvijā pavadīt daudz laika pavasarī un vasarā, bet šis gads visu apgrieza kājām gaisā.


I.V. Vai plāno visu mūžu dzīvot Losandželosā? Kā ir dzīvot pilsētā, uz kuru ik gadu pārceļas miljoni cerībā kļūt bagāti un slaveni?

G. L. Visādi var būt, laiks rādīs. Varu atgriezties Latvijā, bet tikpat labi pārcelties uz kādu citu vietu Eiropā. Dzīve Losandželosā ir daudz mierīgāka nekā Ņujorkā. Te cilvēki neskrien kā vāveres ritenī, viņi bauda dabu, pastaigas, sērfošanu, tāpēc arī šķiet laimīgāki. Divdesmit gadu vecumā Ņujorka man bija labākā vieta, kur dzīvot, jo tur patiešām ir neizsmeļamas iespējas, bet tagad, kad man jau ir trīsdesmit, gribas mierīgāku dzīvi. Vēlos baudīt dabu un vakaros pastaigāties pie ūdens.

«Man šķiet, latviete spēj pārvarēt visas grūtības, turklāt paceltu galvu. Mēs nežēlojamies, bet darām.»

I.V. Kurš ir tavs latviskākais ieradums?

G. L. Noteikti māņticība. Piemēram, no rīta vienmēr izkāpju no gultas ar labo kāju, nekad nelieku somu uz zemes, nesēžu pret galda stūri... Vēl man ļoti patīk Jāņi. Šogad Losandželosā kopā ar savu latviešu draudzeni pinu vainagu un domāju, cik ļoti man pietrūkst māju. Ir lieliski ieviest tradīcijas šeit un parādīt citiem, kā svinam mūsu svētkus.


I.V. Vairākās intervijās esi apgalvojusi, ka tava varone un iedvesmas avots ir mamma. Ko no viņas esi mācījusies?

G. L. Mamma ir lielākais dzinējspēks manā dzīvē. Ja viņa mani savulaik nepalaistu uz Ņujorku, es šodien nebūtu tur, kur esmu. Kad man bija pieci gadi, tēvs gāja bojā motocikla avārijā. Man nācās agri pieaugt un kļūt par galveno palīdzi mammai. Mēs kopā pārvarējām daudz grūtību, un esmu gatava viņu nēsāt uz rokām, jo mums ar brāli nekad netrūka mīlestības. Viņa vienmēr dod vislabākos padomus. Reiz man bija paredzēta svarīga telefonsaruna un es ļoti satraucos, tāpēc vispirms piezvanīju mammai. Bet viņa man prasa: «Kāpēc guli dīvānā? Es to pēc tavas balss dzirdu. Apsēdies taisni vai vēl labāk – piecelies kājās. Tad tava balss būs stingra un noteikta.» It kā sīkums, taču palīdzēja. Būšu viņai mūžam pateicīga par visu. 


I.V. Ar ko, tavuprāt, latvietes ir īpašas?

G. L. Latvietes ir ļoti stipras. Man šķiet, latviete spēj pārvarēt visas grūtības, turklāt paceltu galvu. Mēs nežēlojamies, bet darām. Un vēl mēs esam skaistas!

I.V. Vai tavā garderobē ir kādas iemīļotas lietas?

G. L. Pirms pārvākšanās uz Losandželosu aizdomājos, kāpēc man ir tik daudz mantu, un pārdevu lielāko daļu garderobes. Grūti nosaukt vienu lietu, kas patiktu labāk par citām, jo visas esmu izraudzījusies pati. Tiesa, man sirdij ļoti tuva ir maigi rozā ādas kleita ar ķēdītēm, ko man pēc skates uzdāvināja Donatella Versače. Ceru to kādreiz nodot tālāk meitai.


I.V. Kā tev šķiet, kādā virzienā dodas modes industrija?

G. L. Digitālā. Agrāk neviens nebūtu pat iedomājies, ka modele varētu noorganizēt fotosesiju mājās, taču nu tā ir realitāte. Savulaik klientu dēļ bija jālido no valsts uz valsti, bet tagad viņi atradīs meiteni uz vietas vai palūgs nofotografēties mājās. Domāju, ka modes pasaule arvien vairāk saplūdīs ar influenceru pasauli.


I.V. Modeles izskats pastāvīgi ir gluži kā zem lupas. Kā iespējams saglabāt mīlestību pret sevi un veselīgas attiecības ar ēdienu?

G. L. Ir svarīgi būt atklātai pret sevi un jau no paša sākuma saprast, vai šis darbs tev ir piemērots un tas, ko vēlies darīt. Modeļu izskatu tiešām nemitīgi vērtē. Daudzas meitenes šo darbu drīz vien pamet, jo nespēj izturēt emocionālo spiedienu.

Par laimi, man garšo veselīgs ēdiens, neaizraujos ar ātrajām uzkodām. Vēl man ļoti patīk sportot. Ticu, ka viss ir mūsu galvā, viss atkarīgs no attieksmes pret sevi un lietām. Ir jāiemācās sevi pieņemt un sākt dienu, uzsmaidot sev spogulī.


I.V. Pašizolācijas laikā cilvēki sākuši vairāk uzmanības pievērst rūpēm un mīlestībai pret sevi (self-care, self-love). Ko tas nozīmē tev?

G. L. Šis laiks man ir iemācījis būt mierīgākai un dzīvot, ieklausoties sevī. Beidzot esmu pievērsusies ēst gatavošanai un biju ļoti pārsteigta, cik ļoti man tas iepatikās. Ik svētdienu dodos uz zemnieku tirdziņu pēc produktiem visai nedēļai. Cepu vegāniskas tortes, man labi sanāk. Esmu sākusi pati liet sveces, daudz sportoju, taisu sejas maskas, nodarbojos ar to, kam agrāk neatlika laika. Ieklausīties sevī un pilnveidoties, lai kas arī notiktu apkārt, – tie arī ir mani self-care un self-love.


I.V. Kādi ir tavi profesionālie un personīgie plāni tuvākajiem pieciem gadiem?

G. L. Noteikti turpināt attīstīt ASE model management. Šobrīd strādāju arī pie savas mājaslapas izveides, par ko vairāk pastāstīšu, kad tā tuvosies finiša taisnei. Tāpat tuvāko piecu gaidu laikā vēlos nodibināt ģimeni, bet galvenais – būt laimīga, dzīvot harmonijā ar sevi.

«No lietām man sirdij ļoti tuva ir maigi rozā ādas kleita ar ķēdītēm, ko man uzdāvināja Donatella Versače. Ceru to kādreiz nodot tālāk meitai.»

Piesakies un saņem jaunāko žurnālu savā pastkastītē

pierakstīties