Personības

Mode starp ilūziju un patiesību

Radošs cilvēks vienmēr atradīs veidu, kā izpausties. Tas attiecas arī uz zīmola Unattached dibinātāju, Ņujorkas New School of Parsons studenti un LMA ikgadējās modes skates Spice speciālās balvas ieguvēju Unu Pūpolu. Intervijā dizainere stāsta par uzdrīkstēšanos sievietes garderobē un modes paradoksiem.

Kā sākās tavs ceļš uz mākslas un modes pasauli? Kad saprati, ka gribi darboties radoši?

Saskarsme ar mākslu man bijusi jau kopš bērnības. Savulaik vasarās daudz laika pavadīju vectēva – profesora un tēlnieka Kārļa Jansona – mākslinieka darbnīcā Cēsīs. Tur es zīmēju, darbojos ar mālu, slīpēju akmeņus. Pēc vidusskolas kā ceļamaizi paņēmu līdzi, manuprāt, nepareizu uzskatu – darbam nav obligāti jāpatīk, ar to jāpelna nauda. Izvēlējos politikas zinātni, kas Latvijā tolaik bija jauna un prestiža joma. Vēlāk darba gaitas aizveda mani uz korporatīvo finanšu vidi. Pavadījusi šajā sfērā vairāk nekā 15 gadu, sapratu, ka nejūtos piepildīta un nedaru to, ko vēlos.

Ļāvos straumei, kāpu pa karjeras kāpnēm, bet šķita, ka nevadu savu dzīvi. Tajā pašā laikā piedzīvoju mazus laimes mirkļus saistībā ar modes pasauli – saņemot komplimentus par sava vizuālā tēla veidošanu un interesējoties par modes pasaules aktualitātēm. Un tad pirms dažiem gadiem pieņēmu lēmumu pamēģināt darīt to, ko varētu mīlēt no sirds. Man vienmēr bijusi svarīga izglītība, tāpēc iestājos Latvijas Mākslas akadēmijas sagatavošanas kursos, lai pieslīpētu zīmēšanas, gleznošanas un kompozīcijas prasmes. Pabeidzu divus drēbniecības kursus ar praksi, lai «saprastu audumu», un trenējos darināt tērpus draudzenēm. Tad iestājos Latvijas Mākslas akadēmijas Modes dizaina nodaļā. Pateicoties nelielai ES fondu dotācijai, paralēli atvēru modes darbnīcu.


Ko tev nozīmē māksla?

Edgars Degā ir teicis: «Māksla nav tas, ko redzi, bet gan tas, ko liec citiem ieraudzīt.» Katrā mūsu darbībā un radītajā lietā, arī apģērbā slēpjas ideja vai doma un konteksts kā informācijas fons. Tas veido dialogu starp mākslinieku un mākslas patērētāju, starp mums visiem kā sabiedrības locekļiem. Abas puses uzņemas atbildību par interpretāciju.


Un skaistums?

Skaistums ir estētika jeb estētikā ir absolūtais skaistums. Platona dialogā «Hipijs Lielākais» paustas man tuvas pārdomas par to, ka kaut kas skaists varētu būt neglīts, ja to salīdzina ar kaut ko vēl skaistāku. Piemēram, cilvēki nav skaisti, ja salīdzina ar dieviem, un skaistākais pērtiķis ir neglītāks par cilvēku. Skaists var būt arī neglīts. Viena otrai nepiemērotas lietas ir neglītas. Lieta kļū st skaista, ja ir piemērota.

«Manā gadījumā mode drīzāk ir atkarība, kas sagādā baudu, rada kņudoņu vēderā»

Kas ir tie trīs vaļi, uz kuriem, tavuprāt, balstās šodienas mode? Vai pēdējos gados modes koncepcija ir mainījusies?

1. Apģērbs un mode kā komunikācija – ar apģērbu mēs nododam vēstījumu, tas ir kā kodēta valoda. Arī uzvelkot «vienalga, ko», mēs nododam vēstījumu.

2. Ņemot vērā digitālā laikmeta, sociālo tīklu (un ne tikai) intensitāti, sen jau nav tā, ka mode top Milānā, Ņujorkā vai Parīzē. Tā vairāk nekā jebkad tiek radīta «uz ielas».

3. Es vēlētos modi pielīdzināt demokrātijai kā valsts pārvaldes formai, proti, kad deklaratīvi vara pieder tautai, bet īstenībā mazākumam – aktīvu ļaužu grupām, kuras uzņemas iniciatīvu un ir gatavas rīcībai.


Ir cilvēki, kas modē dzīvo, nevis ar to nodarbojas. Vai tas attiecas arī uz tevi?

Manā gadījumā mode drīzāk ir atkarība, kas sagādā baudu, rada kņudoņu vēderā. Es to sniedzu un ņemu, tā ir ļoti patīkama sajūta.


Kā tu dažos vārdos definētu savu dzīves filozofiju?

«Neatkarīgi no tā, vai domājat, ka varat, vai domājat, ka nevarat, jums ir taisnība.» (Whether you think you can, or you think you can’t – you’re right.) /Henrijs Fords/

Pastāsti par savu zīmolu Unattached!

Zīmols un dizains ir veltīts «bezkaunīgām ofisa lēdijām». Mana mērķauditorija ir dāmas, ar kurām esmu strādājusi korporatīvajā finanšu vidē un ar kurām kopā esam apēdušas pudu sāls. Vairāk nekā 15 gadu esmu šīs sievietes pastarpināti pētījusi un intervējusi, lai pēc iespējas labāk izprastu viņu sapņus, vēlmes un alkas. Būdamas procesa virzītājas profesijā un biznesā, viņas vēlas būt noteicējas arī citās dzīves jomās, piemēram, sevis pasniegšanas veidā ar apģērbu. Mans dizains izaicina formālo vidi. Tā ir spēle ar atļauto un neatļauto lietišķajā etiķetē.


Ko nozīmē «būt nepiesaistītai»?

Būt brīvai izvēlē. Ņemot vērā to, ka apģērbs ļauj tā valkātājiem kā sociālām būtnēm sacelties pret pastāvošajiem uzskatiem vai arī tiem pielāgoties, vēlos ienest darījumu sievietes garderobē emancipācijas, brīvības un uzdrīkstēšanās vēstījumu. Mani saista modes pretrunīgums, mode kā ilūzijas radīšana. Tajā pašā laikā tā ir iespēja ar apģērbu pastāstīt, kas esam šobrīd.


No kurienes radās ideja par paradoksālo modi?

Dzīve ir kā absurda patiesība ar ironijas devu. Manas pirmās kolekcijas Out of office moto ir Top for office, bottom for party (tērpa augšdaļa ofisam, apakšdaļa ballītei). Ideja radās vēl pirms pandēmijas, bet gatava kolekcija bija līdz ar tās sākšanos. Kolekcija veltīta sievietei, kurai mūsdienu tehnoloģiju attīstība pavērusi iespēju strādāt attālināti. Kolēģus, darījumu partnerus viņa satiek tikai videozvanos, un tas ievieš zināmas korekcijas vizuālajā tēlā. Solīdai jābūt tikai apģērba augšdaļai, apakšējo var izvēlēties tik brīvu un ērtu, lai vienlaikus būtu iespējams nodoties citām lietām, piemēram, mājas darbiem.


Pastāsti par kolekciju veidošanu – kā tas notiek, kādas bija idejas?

Latvijas Mākslas akadēmijas maģistra darba ietvaros tapusī kolekcija Restinpeas ir veltīta nekaunīgām biroja princesēm. Kolekcijas nosaukums ir vārdu spēle, kas asociējas ar frāzi angļu valodā rest in peace («dusi mierā»). Vārds peace nomainīts pret peas («zirņi»). Tieši tulkojot, sanāk «Atpūta zirņos» un raisa asociācijas ar Andersena princesi uz zirņa, kas cauri daudziem matračiem juta vienu zirni.

Kas ir «zirnis»? Nepareizība vai, tieši otrādi, klasiskās etiķetes diktētās normas – to katrs var izvēlēties pats. Jautājums – cik nekaunīga ir ofisa princese, lai pati diktētu noteikumus formālajā etiķetē? Dizains ir attieksme. Es savā dizainā vēlos sazināties ar brīvo, nesaistīto un dumpiniecisko garu, kas dzīvo kolekciju mūzās – biznesa lēdijās un «princesēs uz zirņa».

«Mans dizains izaicina formālo vidi. Tā ir spēle ar atļauto un neatļauto lietišķajā etiķetē»

Kas tevi iedvesmo darbā un dzīvē?

Brīži, kad aptveru, ka mākslai un radīšanai nav robežu. Brīvība. Bērnībā skatījos filmu «Bezgalīgais stāsts» par fantāzijas neierobežoto varu. Tā vēsta, ka vispirms par kaut ko jāsapņo, kaut kas jāvēlas, un tad pamazām to var materializēt. Arī korporatīvā vide nekur tālu no sapņošanas nav aizgājusi – katrai kompānijai ir vīzija, misija, mērķi. Mani joprojām iedvesmo arī mana gatavība pārmaiņām, un ir gandarījums, ja savā dizainā esmu pratusi iekodēt vēstījumu, kas sievietēm šķiet tuvs.


Vai vari padalīties ar idejām svētku dāvanām?

Mūsdienās patērēšanas kultūras ietekmē mājas nereti ir pārbāztas ar lietām, uz kurām tikai krājas putekļi. Tāpēc mēs ar vīru pēdējā laikā kā dāvanu izvēlamies kādu delikatesi. Ar to ir grūti nošaut greizi. Ikdienā aicinu visus dāvāt labu vārdu, īpaši bērniem. Uzslavas un komplimenti vairo labas emocijas.


Mākslas akadēmijas ikgadējā modes skatē ieguvi «Spice» speciālo balvu. Pastāsti par to vairāk!

LMA palīdzēja «uzgriezt skaļāk manus čukstus» par modes sapni – ar izcilību pabeidzu maģistrantūru. Manas kolekcijas izveides pamatā ir pētījums – maģistra darbs. Ņemot vērā to, ka mans līdzšinējais dzīves gājums bijis saistīts ar finansēm, bija būtiski rast pamatojumu savām izjūtām un darbam, izmantojot racionālus faktus, novērojumus. Aplūkojot modi kā īpašu komunikācijas sistēmu, vizuālo valodu, es analizēju tās vēstījumus sieviešu apģērbā XX gadsimtā un izcēlu, manuprāt, būtiskākos simboliskos elementus modē, kas parāda laikmeta un stereotipu diktētas normas sievietes garderobē un viņas cīņu ar tām. Šos simbolus iekodēju katrā no 12 komplektiem, radot mūsdienu ready-to-wear kolekciju.

Auduma izvēlē man noteicoša vienmēr ir kvalitāte, un manas modes ilgtspēja ir apģērba ilgstošā valkāšanā. Kolekcija tapa pandēmijas apstākļos, tas nozīmēja papildu slodzi un stresu ne tikai izgatavošanā, bet arī nepieciešamo materiālu sagādē.


Kādi ir tavi nākotnes plāni?

Šī ir maratona distance, tajā nav vietas sprintam. Lai kā man gribētos, kaut viss būtu paveikts jau vakar, mēģinu iet maziem soļiem. Tas ir saistīts arī ar biznesa un finanšu riskiem. Tuvākie nākotnes plāni ir jauna kolekcija, pie tās pašlaik strādāju. Vēlos piedalīties nākamajā Riga Fashion Week, tuvākos un tālākos konkursos, attīstīšu savu zīmolu Unatttached, liekot lielāku uzsvaru uz e-tirdzniecību.

Pašlaik apgūstu zinības attālināti mārketinga kursos Latvijas Universitātē, reklāmā pie Latvijas labākajiem speciālistiem, kā arī modes industrijas specifiku New School of Parsons Ņujorkā.

Piesakies un saņem jaunāko žurnālu savā pastkastītē

pierakstīties