Personības

Gundegas Skudriņas uzburtais "SPICE vasaras dārzs"

Gundega Skudriņa ir maltītes pieredzējuma dizaina aizsācēja Latvijā. Viņa mūs regulāri pārsteidz un priecē ar savas radošās komandas neremdināmo izdomu, radošumu un uzdrīkstēšanos. Arī šī vasara nav izņēmums. Tiklīdz ārkārtas situācijas dēļ izsludinātie pasākumu organizēšanas aizliegumi bija mazināti, viņas radošā apvienība “Skudras metropole” nāca klajā ar jaunā projekta “Spices vasaras dārzs” pieteikumu, kas ir jau tradīcijas statusu ieguvušās “Kafejnīcas ar noteikumiem” turpinātājs Botāniskajā dārzā. Ziņa par muzikālā dārza projekta “Spices vasaras dārzs” īstenošanu radīja īpašu pozitīvu rezonansi, jo tika uztverta kā sava veida “atpakaļ ierastajā dzīvē” apliecinājums. 

Ieskatāmies Gundegas Skudriņas projekta “Spices vasaras dārzs” aizkulisēs

Kāda bija šīs ieceres “lielā ideja”? Kādas emocijas vēlējāties radīt?

 Bijām plānojuši šo projektu jau labu laiku iepriekš. Tas bija iecerēts citādāk. Pandēmijas laiks sagrieza visu ar kājām gaisā... Un klusumā radās jauns. Pamatideja bija radīt “tuvāk dabai” sajūtu, atgādinot cilvēkiem, ka “mūsu dabā ir būt dabā”. Un pandēmijas laiks radīja otru dimensiju šim pasākumam – izveidot patikas un aizmiršanās oāzi no ikdienas nospiedošā fona.

Mēs vēlējāmies, lai tā vieta un vide, kur cilvēks atnāk uz mirkli izbaudīt visdažādākās emocijas, tāpēc pasākumi Spices dārzā ir ļoti dažādi. Tie nav vienāda tipa, nav viena veida, un līdz ar to dažādām cilvēku gaumēm atbilstoši. Ja vienā pasākumā visi tikai smejas, tad kādā citā arī no saviļņojuma kādu asariņu nobirdina. Pirmie koncerti bija ārkārtīgi emocionāli, tā iemesla pēc, ka pēc pārdzīvotajiem izolēšanās mēnešiem mūziķi ar klausītājiem klātienē satikās. Tas tiešām bija liels notikums visiem, pati biju klāt un piedzīvoju to. Gan mūziķi apraudājās, gan klausītāji apjauta, cik svarīgs klātesamības moments. Tie pirmie jūnija mēnesī bija tādi wow, - tā bija tiešām tāda vide, kur varēja satikties un būt kopā pēc tāda atšķirtības perioda. Mums šķita svarīgi saglabāt šo intimitāti, pasākuma mazo formu, kas vienlaikus arī ir atbilstoša pašreizējiem pasākumu rīkošanas noteikumiem. 

Un kāda loma šajā projektā ir Spicei?

Apmeklējot savas nozares pasākumus un notikumus daudzviet pasaulē, bijām jau sapratuši, ka katram sevis cienīgam zīmolam vai uzņēmumam, kas iet kopsolī ar laiku un modi, ir kļuvis teju obligāti rūpēties par saviem klientiem arī nepastarpinātā veidā. Tā mēs savam klientam, Spicei, kuram ir būtiska modes dimensija, piedāvājām šo projektu. Mēs piedāvājām īstenot ko īpašu, jo viņi vienmēr ir atbalstījuši modi, dizainu, mākslu, mūziku un kultūru. Runājot par norises vietu – siltumnīcu Botāniskajā dārzā, tā šķita daudz drošāka – svaigs gaiss, mazāk cilvēku.  Un tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc, piemēram, pasākums nevar būt lielveikalā. Dārzā, kaut mēs siltumnīcā stingri ievērojam pasākumu norises nosacījumus attiecībā uz apmeklētāju atrašanos,  ierobežojumi kompensējas – daba visapkārt - ziedi, puķes un tā tālāk.

Un par pašas telpas iekārtojumu jeb scenogrāfiju runājot, kādu sajūtu vēlējāties uzburt?  

 Ļoti svarīgs bija dabas elements. Būtībā visa kodols un sākums ir zaļie cilvēki, jo mēs cilvēki esam sākums attiecībām ar dabu. Tikai mēs, cilvēki,  tās varam veidot cieņpilnas. Tas vienlaikus šķita arī atbilstīgs šim laikam - izolētības periods kā jauna sākums, kurā  katrs uzziedina sevī tādu kā sēklu par vērtībām, par to, kas dzīvē patiesi svarīgs.


Cilvēkiem zaļā krāsa simbolizē atdzimšanu vai mūžīgumu dabā, jo, neskatoties ne uz ko, pēc ziemas atnāk pavasaris, un daba atmostas un burtiski manifestē dzīvību, tāpat arī cilvēku garīgajā pasaulē ir vajadzīga atslodze, lai būtu jauns spars un īstais virziens vai vērtības.  Visbeidzot, pilnākai emociju gammai, mūžības harmonijā iespraucas nedaudz kaisles, sarkanu rožu ziedu izskatā uz griestiem, jo arī dabā kaisle ir klātesoša.

Kā radās ideja veidot muzikālo dārzu nevis tikai kafejnīcu? 

 Pati norises vieta – Botāniskais dārzs, mūs vedināja uz domu radīt dārzu kā iedvesmu jaunajam. Tā tapa ideja eksperimentēt ar nebijušiem mākslinieku kopdarbiem, kas top skatītāju priekšā.  Tas ir līdzīgi kā dārzā, kopt un ļauties eksperimentam, kam nebijušam. 

Tāpēc arī pasākumi dārzā ir tādi inovatīvi - no cita skatupunkta vai citā rakursā. Piemēram, Elza Rozentāle un Kaspars Zemītis, divi mūziķi, kas darbojas katrs savā komandā, bet mēs iedomājāmies viņus aicināt kopā un iznāca viena vienreizēja, krāšņa, ļoti skaista muzikāla programma. Šai programmai sekoja citas, ar citādu emocionālo kodu. Centāmies radīt prieku, kas šobrīd cilvēkiem ir ļoti svarīgs. Cilvēki ir ļoti noguruši no bažām, viņi grib aizmirsties un gūt prieku, ko var smelties pasākumos. 

 Pasākumu programma ir tik dažāda! Kā tā tapa?

 Mēs centāmies veidot programmu, kas ir pievilcīga dažādiem cilvēkiem. Un paši vienmēr uzstādām sev nosacījumu organizēt pasākumus, kas nav ierasti, un tāpēc, ka tādu ir daudz, sākumā mēs likām dažādu interesantu tandēmu mūziķus kopā. Jūnijā  koncertu piedāvājumi parādījās ļoti daudz un daudzās vietās, un mēs sapratām, ka jārada pasākumi, kas nav citviet un kur pārstāvēti ļoti dažādi žanri.  Es teiktu, ka ir pasākumi dažādām ”maņām” ,tās savstarpēji kombinējot – smaržai, garšai, dzirdei.  Ir pasākumi smiekliem un humoram, jutekliskākai noskaņai ir džeza programma kopā ar saldējumu baudīšanu, augustā būs smaržu radīšana mūzikas pavadījumā. 

Saprotu, ka pati arī kāpi uz skatuves kā māksliniece ”Backstage dzīves” programmā?

 Jā, tas bija vienkārši kapitāli! Kamēr dzīve ritēja ierasto gaitu, vai maz es būtu iedomājusies uzlikt “back stage” dzīvi uz skatuves? Diezin vai?! Vai mēs būtu atklājuši un stāstījuši tik daudzus piedzīvojumus, trakumus, notikumus no pasākumu dzīves? Visticamāk nebūtu, - tas liktos jocīgi - uzlikt uz skatuves tās aizkulišu dzīvi – pasākumu dzīvi no otras, neredzamās puses - Nauris Brikmanis kā mūziķis, Sanda Dejus kā dīdžejs un pasākumu vadītāja, Gundega Skudriņa kā producente stāsta dažādus atgadījumus no backstage dzīves un pa vidu bija muzikālas notis un dziesmas. 

Izrādās, ir tik daudz cilvēku, kas vēlas redzēt, zināt, kas patiesībā notiek back stage dzīvē, ko piedzīvo producenti, mūziķi, pasākumu vadītāji, ka tika nolemts uzrīkot vēl vienu šādu papildu koncertu Spices vasaras dārzā. Ar šādiem stāstiņiem un dzīves īstenību publiski mākslinieki dalījās pirmo reizi, tāpēc dārzs piepildījās ar skaļiem un patiesiem smiekliem. Apmeklētājiem bija jānosolās nevienam neizpaust šos stāstus tālāk un tāpēc radās teiciens “Viss, kas paliek siltumnīcā, paliek siltumnīcā”. Viesi uzrakstīja arī paši savu dziesmu, kuru izpildīja kopā ar māksliniekiem. Mākslinieku savulaik piedzīvotie pārdzīvojumi aizskatuvē tagad pārvērtās skatītāju priekā un pamācībās, kā nekad nedarīt, nonākot tādā pašā situācijā. Kā teica viens no vakara viesiem: “Neaizmirstams piedzīvojums, perfekta vide, jaunas emocijas un vērtīga pieredze mūsu muzikālajās gaitās”.

Kādi ir lielākie koprades eksperimenti?

Mums pašiem liels eksperiments un nezināmais bija Rick Feds un Una Daniela. Divi talantīgi jaunieši, kuri dienu dienā mācās un pilnveido sevi arī ārpus Latvijas, lai sasniegtu savus mērķus un mūzikas kalngalus. Tāds arī bija šis koncerts – brīžiem juteklisks, ko radīja Unas balss, bet reizē arī pašpārliecinātības un spēka pilns, ko radīja Rick Feds spēlējot uz “finger drumming” instrumenta. Stāsti par to kā iekāpt iekšā pa logu, ja nelaiž pa durvīm, pieredzi ārvalstīs, par problēmām un sasniegumiem savā karjerā. Mēs nezinājām kāda interese būs par šo programmu, jo šķita, ka Latvijā viņus zina maz, lai gan Rick Feds kā multiinstrumentālists savā jomā ir ļoti populārs. Vēlme satikt šos mūziķus klātienē bija liela, jo tika ielikts arī papildu koncerts.


 Un kas intriģējošs mūs sagaida turpmāk?

Tūlīt pat priekšā ir viens intriģējošs eksperiments. 28.jūlijā būs jutekliskas sarunas par seksu -  psiholoģe, seksualitātes pētniece Kristīne Balode ļoti interesantā tandēmā ar aktieri Ivaru Krastu. Tā nebūs tikai saruna ar muzikāliem iestarpinājumiem, bet Kristīne arī demonstrēs seksuālus pieskārienus dabā. Tas noteica atlases kritērijus tandēma otrai pusei – vīrietim. Lūkojām pēc vīrieša, kurš muzicē un ir ne vien izskatīgs, bet nekautrētos no publiskiem pieskārieniem. Tātad mums vajadzēja drosmīgu, juteklisku, muzikālu vīrieti. Meklējumi loģiski mūs aizveda pie aktieriem un Ivars Krasts tam šķita vienkārši perfekts.

Augusta sākumā mums būs ēterisks pasākums smaržas un dzirdes maņām – ļausimies smaržu radīšanas maģijai mūzikas pavadībā. Smaržu radīšanas process noritēs zīmola “Madara Cosmetics” speciālistu vadībā un tās taps Anetes Kozlovskas dziesmu pavadībā.  Būs kā smaržu laboratorija. 


Vai programmu norises laikā apmeklētajiem kaut kas tiek pasniegts?

Tiek. Vadoties pēc katra pasākuma rakstura, apmeklētājiem tiek piedāvāts atbilstošs dzēriens noskaņas radīšanai. Piemēram,  Igo uzstāšanās programmā, klausoties viņa dzīves piedzīvojumu stāstos, pasniedzām Tequila sunrisekokteiļus, jo Igo ir iecienījis tekilu.  Savukārt, Elzas Rozentāles un Kaspara Zemīša jutekliskā koncerta laikā viesi baudīja vīnu no rožu ziedu kausiem. Krāšņo backstage stāstu vakarā mēs radījām patieso aizkulišu atmosfēru, viesiem piegādājot picas un kolu. Tas cilvēkos raisīja lielus smieklus un prieku, jo viņi neko tādu negaidīja, bet pasākumu organizatori zina, ka tā ir mūsu realitāte. Tautumeitām saulgriežu laikā, protams, bija ziedu vainagi un skaisti jāņuzāļu podiņi ar medalu.  Kas sagaida viesus turpmākajos pasākumos, lai paliek intrigai. 

Vai tiešām ierastās gastronomiskām performances nebūs?!

Būs, tomēr būs! Septembra sākumā mēs plānojam atgriezties pie mūsu gastronomiskajām performancēm, jo daudzi interesējas un pat lūdz tās organizēt. COVID-19 dēļ mums bija liegts. Cerams, ka drīkstēsim to darīt  septembrī. Šoreiz tās būs arī kārtīgu humora devu. Šefpavāra Raimonda Zommera gastronomijas meistardarbi tiks salikti kopā  Sandas Dejus stāstiem par vasaras dārzā piedzīvotajiem īpašajiem mirkliem. Vakariņas sauksies "Iekonservē vasaras dārzu".  Mēs humoristiskā veidā atskatīsimies, kas dārzā ir noticis pa vasaru – atskatoties uz notikumiem un mūziķu atklātajiem stāstiem koncertu laikā. Biļetes gan jāpērk laicīgi, jo seansu nebūs daudz. 

Kādi ir tavi novērojumi, vai šie pandēmijas ierobežojumi un sekas ir mainījušas cilvēku labā nozīmē?

Pašā sākumā jūnijā, pēc ierobežojumu mazināšanas, cilvēki bija ļoti laimīgi! Ļaudis, paldies Dievam, novērtē mirkli un doto iespēju. Tas ir ļoti svarīgi, jo pirms tam, manuprāt, bija izlaidušies kā apmeklētāji, tā mākslinieki. Nu katrs nokāpis no sava pjedestāla, katrs ir sazemējies, apjautuši realitāti - Latvijas un globālo notikumu. Kaut gan, protams,  cilvēka dabā vienmēr ir arī nedarīt sev pāri un kaut kādu labumu gūt, bet tas viss, manuprāt, nu notiek cieņpilnāk un novērtējot, kas ir svarīgi. 

Domāju, ka esam ļoti mainījušies un arī tas apmeklētāju prieks par  pasākumiem, nu vismaz sākotnēji, bija milzīgs. Pati biju par to pārsteigta, arī kā mākslinieki reaģēja, viņi bija ļoti noilgojušies pēc publikas. Šobrīd varbūt vairs nav tādas ilgas jūtamas, jo nu jau ir nosacīta pieejamība, taču es ceru, ka cilvēki saglabās to sajūtu, ka viss mainās un mums jāprot pielāgoties, jāprot meklēt jaunus ceļus. 

Un kā ir ar radošajiem cilvēkiem, māksliniekiem?

Tas, kas man pašai ļoti patīk: šāda situācija patiesi piespiež radošos cilvēkus jaunrades jomā attīstīties, tas nav kā stopkrāns, tā ir iespēja meklēt jaunus veidus. Tad, kad viss ir ērti un vilciens ripo pa sliedēm, neviens tā īpaši negrib iespringt un nodoties jaunā meklējumiem.  Ja atgadās  ķibeles vai  kaut kādas izmaiņas, ceļi jāmeklē, lai radošais gars gūst jaunu sparu. To pierāda  arī mākslinieku programmas vai jauni tandēmi, kur viņi nekad iepriekš tā neietu un nedarītu, ja nebūtu šī pavasara, bet tagad  iet un dara un meklē, un top citādas jaunas programmas. Tieši tāpat arī mēs meklējam jaunas iespējas, paveras cits horizonts. 

Tagad mūziķi apmeklētāju arī ļoti novērtē, redzu, cik viņi ļoti priecājas tos redzot.  Es redzu, cik ļoti sajūsmināti ir cilvēki par mūžseno satikšanos klātienē, ka viņiem tā ir cita enerģētika, to nevar aizstāt neviens virtuālais notikums, neviens tehnoloģiju brīnums.

Kā ir ar publiku, kāda tā nāk?

Mēs esam ļoti pārsteigti, jo publika ir ārkārtīgi dažāda! Tā, kas ir mūsu pasākumus apmeklējošā publika, mums ir vairāk vai mazāk zināma. Viņi zina uz ko nāk. Taču nu programmu apmeklētāji ir ļoti dažādi, līdz šim mūsu pasākumos mazāk redzēti. Es pieļauju, ka lielākoties viņi ir fani vai atbalstītāji katram konkrētam māksliniekam vai notikumam, kas ir ļoti, ļoti jauki. Tā arī mēs iepazīstam krietni lielāku apmeklētāju loku, un es ceru, ka apmeklētāji iepazīs mūs.  Īpaši priecē arī tas, ka redzam apmeklētājus atgriežamies uz cita žanra pasākumiem. Tātad cilvēki ir gatavi savu redzes loku paplašināt, un tas ir priecējoši.

Padalies ar kuriozākajiem mākslinieku atgadījumiem, kas tikuši atklāti pasākumos.

To stāstu ir tik daudzPrātā ir Igo stāstītais par jaunības dienu fanēm, ka viņam viss Moskvičs bija noklāts ar puķēm. Tad kāds no mūziķiem stāstīja atgadījumu, ka senākos uzdzīves laikos pēc koncerta kādu mūziķi esot nogādājuši mājās, tā teikt “līdz durvīm”, piebraukuši pie mājas, durvis atvēruši un mūziķi iestūmuši iekšā, bet no rīta saņem zvanu no viņa sievas ar jautājumu “Kur jūs to manu vīru likāt?”. Izrādās, ka dzīvoklim ir divas durvis,  viņš kā tur bija iestumts, tā arī starp durvīm priekšnamā ar saguris gulējis.  Piemēram, grupas “Bad Habit” puiši stāstīja, kā viņiem jābrauc pie savu meiteņu vecākiem iepazīties, par pirmajām iemīlēšanās reizēm.  Mēs ar Sandu un Nauri, aizskatuves noslēpums atklājām, personāžus vārdos nenosaucot. Bijis daudz foršu noslēpumu atklāšanas stāstu, un redzu, ka klausītājiem ļoti patīk šie atklātības momenti, jo viņi šo savu elku par kuru fano, ierauga cilvēcīgākā gaismā. Arī, protams, bija atklāsmes par to,  kā pandēmijas laiku pārdzīvojuši, ko darījuši, kādas vērtības guvuši. Apmeklētāji juta un novērtēja šo foršo enerģiju, ka mākslinieks nav atnācis atstrādāt kaut ko, bet viņš veido pats šo notikumu, no sirds ieliekot sevi tajā. 

Kā mums šo abpusējo atvērtību un silto atmosfēru saglabāt arī turpmāk? 

Mums visiem vajag skatīties uz dzīvi vienkāršāk,  necelt kaut kādus iedomu un aizspriedumu mākoņus vai pilis! Iegalvot sev, ka dzīve notiek ar mums šodien, nevis pagātnē, vai nākotnē. Dzīvot šeit un tagad!  Dzīvo ar to, kas ir dots šajā dienā, jo rīt tas var vairs nebūt, un novērtēt to, nevis gausties par to kā nav. Tas, kas bija vakar, vairs nebūs. Vajag novērtēt šodienu, tādu kā tā ir, ar sauli vai lietu, kustēties, kamēr ir veselība un tikties klātienē, kamēr mums ir šāda iespēja.  

 Un ļauties eksperimentēt un pārkāpt pāri savu iedomu robežām!  

Bez eksperimentiem, nebūs progresa! Tiem jāļauj vaļa, jo tikai darot tu vari uzzināt, kas strādā, kas nē. Tā var tapt kaut kas labs, un to arī mūsu “Spices vasaras dārzs” parādīja, ļaujot sastapties interesantām personībām, viņu daiļradei un mūzikai. Nebaidieties mēģināt! Un nāciet uz mūsu vasaras dārzu, iedvesmosimies jaunajam kopā!